AUGUSTS III FON PISTOLKORSS

Augustam III fon Pistolkorsam (1822-1986) vecāki 1855.gadā piešķir īpašumā Bīriņus un Pētera kapelu. Pēc māsas Augustes nāves viņš viņas piemiņai gribēja radīt paliekošu pieminekli, tāpēc jūrmalas Kāpu Ķīšu mājās ierīkoja skolu, kuru nosauca par Augustes skolu, bet divus gadus vēlāk tā nodeg.

1856.gadā, beidzoties Krimas karam, kura laikā Augusts fon Pistolkorss dienēja kā gvardes rezerves korpusa ģenerāladjutanta fon Drīnevalda personīgais adjutants un bija ulānu karaspēka gvardes rotmistrs, viņš atstāja aktīvo dienestu gvardē un lūdza viņu pārcelt uz huzāru karaspēku kā virsleitnantu. Toreiz tas bija izņēmuma kārtā atļauts paaugstinājums, kas deva viņam iespēju kā štāba virsniekam nenoteiktu laiku dzīvot Vidzemē. Pēc trim gadiem Augusts fon Pistolkorss pilnībā demobilizējās pulkveža pakāpē. No šī gada sākās viņa aktīvā darbība Bīriņos. No šī laika sākās plašs Neibādes kūrorta uzplaukums. Pēc Augusta fon Pistolkorsa laulībām ar Pēterburgas miljonāra Stiglica audžumeitu Emīliju Harderi un 8 miljonu (domājams, zelta rubļos) pūra naudas saņemšanas, 1860.gadā tiek pabeigta Bīriņu muižas celtniecība un šajā apvidū izveidots parks, sākās arī būvdarbi Neibādes jūrmalā.

Tā kā Pēterupes draudzei tajā laikā bija koka baznīciņa, tad konsistorijā tika lemts par mūra baznīcas celšanu. Baznīcas celšanas darbus konvents nolemj izvest divos paņēmienos. Vispirms uzceļams pie vecās baznīcas masīvs mūra tornis un tad ceļama pati baznīca. Augusta fon Pistolkorsa sievasmāte Natālija fon Hardera uzdāvināja 1000 rubļu torņa celtniecības darbu sākšanai. 1863.gada 28.maijā tika likts pamatakmens jaunbūvējamai Pētera kapelas baznīcas daļai.  Augusts Pistolkorss bija galvenais naudas devējs dievnamam. Par ērģelēm tika samaksāts no Augusta fon Pistolkorsa vecmātes māsas Mellinas kapitāla procentiem. 1864.gada 5.jūnijā bija svinību diena Pētera kapelā. Patrons Augusts fon Pistolkorss iesvētīja jauno mūra baznīcu.

Taču kūrorta dzīve izmaksāja ļoti dārgi, tādēļ 70.gados Bīriņu muižas īpašnieks sāk izīrēt citiem muižkungiem zemesgabalus vasarnīcu būvēm. Augusts fon Pistolkorss savās piezīmēs 1875.gadā raksta, ka „īstenojas viņa jaunais plāns pārdot Neibādes mājas un zeme gabalus.

1875.gadā arī sākās jaunā Kolcenes (Bīriņu) pils – Neibāde ceļa būve. Augusts fon Pistolkorss izveidoja lielceļu no Bīriņiem līdz Neibādei (tas aptuveni atbilst tagadējam Saulkrastu-Bīriņu autoceļam), jo tas bija sliktas kvalitātes, un šī ceļa uzlabošana bija ļoti būtiska, lai Neibāde varētu kļūt par ievērojamu atpūtas vietu. Šis ceļš bija paredzēts pabeigt divos trijos gados, ko arī izdarīja.

1877.g., vēlēdamies atzīmēt savu senču nopelnus Neibādes dibināšanā un izveidē, Augusts fon Pistolkorss lika parkā uzcelt pieminekli kūrorta dibinātājam Karlam fon Reiternam - akmens kolonnu ar virsotnē novietotu biķeri, ko sedza krokās krītošs šķidrauts. uz kura bija uzraksts: „Piemiņas zīme Neibādes dibinātājam Karlam fon Reiternam Lēdurgā, godinot viņa piemiņu, uzstādījis Augusts fon Pistolkorss”.

Augusta fon Pistolkorsa pārvaldījuma laikā no 1857.gada līdz 1880.gadam tika uzceltas daudzas jaunas ēkas. Tika uzcelts paviljons pie jūras un divas kūrmājas. Izbūvēta tika jūrmalas sēta Strandhof ar virtuvi, ledus pagrabu un stalli.

1880.gadā tika uzbūvēta jūrmalas muiža, uzbūvēts pārvaldnieka dzīvoklis, liels pagrabs ar klēti, jauna kūts. „Niklāvos” – jauns tika izbūvēts dzīvoklis dārzniekam. Tika uzbūvēta jauna dzīvojamā māja „Forstei” ar apstādījumiem. 1880.gada rudenī tiek stādīti jauni dārzi, uzbūvēts Āķu krogs ar ceptuvi. /no Augusta fon Pistolkorsa piezīmēm./

Emīlijas un Augusta III.Frīdriha fon Pistolkorsa ģimenē bija pieci dēli un četras meitas. Augusts fon Pistolkorss mirst salīdzinoši agri ar sirdstrieku 1886.gadā, braucot uz Pēterupes baznīcu.

Informāciju sagatavoja Saulkrastu muzeja speciāliste Dagnija Gurtiņa