Klusi un nemanot ir pagājis gads kopš darbu sācis jaunais Saulkrastu novada deputātu sasaukums. Ir laiks izvērtēt, kā ir veicies. Read more

Piesaistīts Eiropas Savienības finansējums Saulkrastu slimnīcas attīstībai

2010. gada 7. jūlijā pašvaldības SIA „Saulkrastu slimnīca” noslēdza līgumu ar Veselības ekonomikas centru un Saulkrastu novada domi par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansēta projekta īstenošanu. Projekts „Ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Saulkrastu slimnīcā, nodrošinot stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja pārprofilēšanu uz ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu” tiks īstenots darbības programmas 2007.-2013.gadam "Infrastruktūra un pakalpojumi" apakšaktivitātes 3.1.5.1.2. „Veselības aprūpes centru attīstība” ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir LVL 94 235.16, no tām ERAF finansējums - LVL 80 099.89. Projekts tiks īstenots Saulkrastu slimnīcas ēkās Ainažu ielā 34, Saulkrastos. Projekta ietvaros paredzēts veikt ēkas iekšējo renovāciju un rekonstrukciju, kā arī nodrošināt pieejamību pacientiem ar funkcionāliem traucējumiem. Projektā paredzēta arī medicīnas ierīču un aprīkojuma, kā arī datortehnikas un mēbeļu iegāde. Projektu paredzēts īstenot 9 mēnešu laikā.

AUGUSTS III FON PISTOLKORSS

Augustam III fon Pistolkorsam (1822-1986) vecāki 1855.gadā piešķir īpašumā Bīriņus un Pētera kapelu. Pēc māsas Augustes nāves viņš viņas piemiņai gribēja radīt paliekošu pieminekli, tāpēc jūrmalas Kāpu Ķīšu mājās ierīkoja skolu, kuru nosauca par Augustes skolu, bet divus gadus vēlāk tā nodeg.

1856.gadā, beidzoties Krimas karam, kura laikā Augusts fon Pistolkorss dienēja kā gvardes rezerves korpusa ģenerāladjutanta fon Drīnevalda personīgais adjutants un bija ulānu karaspēka gvardes rotmistrs, viņš atstāja aktīvo dienestu gvardē un lūdza viņu pārcelt uz huzāru karaspēku kā virsleitnantu. Toreiz tas bija izņēmuma kārtā atļauts paaugstinājums, kas deva viņam iespēju kā štāba virsniekam nenoteiktu laiku dzīvot Vidzemē. Pēc trim gadiem Augusts fon Pistolkorss pilnībā demobilizējās pulkveža pakāpē. No šī gada sākās viņa aktīvā darbība Bīriņos. No šī laika sākās plašs Neibādes kūrorta uzplaukums. Pēc Augusta fon Pistolkorsa laulībām ar Pēterburgas miljonāra Stiglica audžumeitu Emīliju Harderi un 8 miljonu (domājams, zelta rubļos) pūra naudas saņemšanas, 1860.gadā tiek pabeigta Bīriņu muižas celtniecība un šajā apvidū izveidots parks, sākās arī būvdarbi Neibādes jūrmalā.

Tā kā Pēterupes draudzei tajā laikā bija koka baznīciņa, tad konsistorijā tika lemts par mūra baznīcas celšanu. Baznīcas celšanas darbus konvents nolemj izvest divos paņēmienos. Vispirms uzceļams pie vecās baznīcas masīvs mūra tornis un tad ceļama pati baznīca. Augusta fon Pistolkorsa sievasmāte Natālija fon Hardera uzdāvināja 1000 rubļu torņa celtniecības darbu sākšanai. 1863.gada 28.maijā tika likts pamatakmens jaunbūvējamai Pētera kapelas baznīcas daļai.  Augusts Pistolkorss bija galvenais naudas devējs dievnamam. Par ērģelēm tika samaksāts no Augusta fon Pistolkorsa vecmātes māsas Mellinas kapitāla procentiem. 1864.gada 5.jūnijā bija svinību diena Pētera kapelā. Patrons Augusts fon Pistolkorss iesvētīja jauno mūra baznīcu.

Taču kūrorta dzīve izmaksāja ļoti dārgi, tādēļ 70.gados Bīriņu muižas īpašnieks sāk izīrēt citiem muižkungiem zemesgabalus vasarnīcu būvēm. Augusts fon Pistolkorss savās piezīmēs 1875.gadā raksta, ka „īstenojas viņa jaunais plāns pārdot Neibādes mājas un zeme gabalus.

1875.gadā arī sākās jaunā Kolcenes (Bīriņu) pils – Neibāde ceļa būve. Augusts fon Pistolkorss izveidoja lielceļu no Bīriņiem līdz Neibādei (tas aptuveni atbilst tagadējam Saulkrastu-Bīriņu autoceļam), jo tas bija sliktas kvalitātes, un šī ceļa uzlabošana bija ļoti būtiska, lai Neibāde varētu kļūt par ievērojamu atpūtas vietu. Šis ceļš bija paredzēts pabeigt divos trijos gados, ko arī izdarīja.

1877.g., vēlēdamies atzīmēt savu senču nopelnus Neibādes dibināšanā un izveidē, Augusts fon Pistolkorss lika parkā uzcelt pieminekli kūrorta dibinātājam Karlam fon Reiternam - akmens kolonnu ar virsotnē novietotu biķeri, ko sedza krokās krītošs šķidrauts. uz kura bija uzraksts: „Piemiņas zīme Neibādes dibinātājam Karlam fon Reiternam Lēdurgā, godinot viņa piemiņu, uzstādījis Augusts fon Pistolkorss”.

Augusta fon Pistolkorsa pārvaldījuma laikā no 1857.gada līdz 1880.gadam tika uzceltas daudzas jaunas ēkas. Tika uzcelts paviljons pie jūras un divas kūrmājas. Izbūvēta tika jūrmalas sēta Strandhof ar virtuvi, ledus pagrabu un stalli.

1880.gadā tika uzbūvēta jūrmalas muiža, uzbūvēts pārvaldnieka dzīvoklis, liels pagrabs ar klēti, jauna kūts. „Niklāvos” – jauns tika izbūvēts dzīvoklis dārzniekam. Tika uzbūvēta jauna dzīvojamā māja „Forstei” ar apstādījumiem. 1880.gada rudenī tiek stādīti jauni dārzi, uzbūvēts Āķu krogs ar ceptuvi. /no Augusta fon Pistolkorsa piezīmēm./

Emīlijas un Augusta III.Frīdriha fon Pistolkorsa ģimenē bija pieci dēli un četras meitas. Augusts fon Pistolkorss mirst salīdzinoši agri ar sirdstrieku 1886.gadā, braucot uz Pēterupes baznīcu.

Informāciju sagatavoja Saulkrastu muzeja speciāliste Dagnija Gurtiņa

- Tas mākonis izskatās pēc pīļu saimes!
- Man vairāk šķiet, pēc lielas laimes...
- Bet, pavei, tas nav līdzīgs sieram?
- Es teiktu tāds ir paskats mieram.
- Un tam es dotu vārdu "Kārums".
- Tam piestāvētu vairāk "Rāmums".
- Tur pamalē peld mazi nieki.
- Tie mazu bērni lieli prieki.
- Un tas tur tā kā zaķis lec.
- Tas nekur nelec, jo gauži vecs.
- Nu izbeidz! Ko tu atkal pūties?
- Un kā tu pati tagad jūties?
- Es gribu skraidīt, peldēties...
- Es tikai mirkli nosnausties...

Ilona Ratatuļina

Barons Aleksandrs VI. Aleksis fon Pistolkorss (1851-1904)

Bīriņu muižas īpašumus pārņēma pēc sava tēva Augusta fon Pistolkorsa nāves. Līdz 19. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem muižas jūrmalciemos nebija sava ārsta. Pieaugot Neibādes kūrorta popularitātei un ar katru vasaru vairākkārt pavairojoties atpūtnieku skaitam, nepieciešamība pēc tā pieauga aizvien redzamāk. To atrisināja jaunais barons, kurš deva gan naudu, gan materiālus un lika uzbūvēt doktorātu. Barons bija tālredzīgs un arī kā viņa senči, ar labvēlīgu attieksmi pret vietējiem iedzīvotājiem. Jo par doktorāta būves vietu tika izvēlēts tieši Pēterupes ciems, neskatoties uz to, ka atpūtnieku vajadzībām doktorātam izdevīgāk atrasties kaut kur tuvāk vasarnīcu rajonam – Neibādes ciemā. Tā 1888.gadā pašā Pēterupes ciema vidū tika pabeigta un 18.janvārī nodota vietējās luterāņu draudzes pārziņā daktera māja. Kopā ar ēku Pistolkorss pēterupiešiem dāvāja 6 ha zemes un 10 000 rubļu lielu naudas summu, kura bija paredzēta ārsta uzturēšanai. Kā pirmais Pēterupes ārsts šeit sāka strādāt Arvēds fon Engelhards.            
1890.gadā daktermājas vienā istabā ar Aleksandra Pistolkorsa ziņu tika atvērta pirmā aptieka plašā apkārtnē, kura šinī ēkā atradās līdz 1895.gadam, kad barons Pistolkorss tās vajadzībām uzbūvēja atsevišķu ēku tuvāk lielceļam esošās aptiekas vietā.
No 1897. līdz 1908.gadam doktorāta ēkas otrajā stāvā darbojās privātā skola apkārtējo vāciešu bērniem.

Pēc Aleksandra fon Pistolkorsa nāves  darbu turpina viņa sieva Elionora un meita Renāte.

Elionora fon Pistelkorsa

Informāciju sagatavoja Saulkrastu muzeja speciāliste Dagnija Gurtiņa

Dzimusi 1931. gada 8. novembrī, Rīgā

Saulkrastos Rasma Krūkliņa kopā ar dzīvesbiedru Ēvaldu ienāca 1957. gadā un aizsāka savas mājas celtniecību, līdztekus tam audzinot divas meitas. Zinot to, ka Saulkrasti būs viņu īstās mājas, aizsākās ne tikai darba gaitas bet arī aktīva dalība sabiedriskajā dzīvē.  Pirmā darbavieta šeit bija Saulkrastu autoostā par dispičeri. Tad zem Saulkrastu izpildkomitejas vārda Rasma sāk darbu kā kapu strādniece, tad jau par Komunālo pakalpojumu kombināta priekšnieci Siguldas pakļautībā - darbs saistīts ar ciemata (tajos gados) labiekārtošanu, aptīrīšanu un paralēli par kapu pārzini - tā 34 gadus. Rasma pēc izglītības ir mežkope, tāpēc allaž ir piedalījusies visos, ar pilsētas sakopšanu un labiekārtošanu saistītajos darbos. Ilgu laiku aktīvi darbojusies Sabiedriskajos kārtības sargos. Rasma Krūkliņa ilgus gadus ir bijusi Saulkrastu ciemata deputāte ( toreiz bija 31 deputāts un strādāja bez atalgojuma). Aktīvi darbojās pašdarbībā - dziedāja korī, kuru vadīja Aina Kļaviņa, 1960. gadā nodibināja un līdz ši dienai vada audēju kopu kurā sākumā bija 46 dalībnieces.
Pēc ilgu gadu smaga darba tika uzcelta māja, izskolotas meitas Guna un Selga. Guna studēja Liepājas ped. institūtā, strādāja Carnikavas pamatskolā, Saulkrastu bērnudārzā, Saulkrastu vidusskolā par darbmācības skolotāju, tagad turpina darbu Zvejniekciema vidusskolā, ir domes deputāte. Selga - nepabeidzot studiju pilnu kursu LLA , Saulkrastos jau 37 gadus ir sēru ceremoniju vadītāja, kapu pārzine 20 gadus(pārmantoju mammas aizsākto darbu), domes deputāte jau 23 gadus. Abas meitas ir mantojušas arī mīlestību uz mākslu - Guna nu jau 25 gadus vada rokdarbu pulciņu Saulkrastos, Selga jau 27 gadus ir audēju kopas dalībniece.
Lielākās dzīves jubilejas- sudrabkāzas, zelta kāzas un 2011. gada 14. septembrī tiks atzīmēta 60 gadu laulības jubileju. Ir 5 mazbērni un 1 mazmazdēliņš. Rasma ir mazliet noslēgta, tieša, ar lielu atrbildības
sajūtu, sabiedriska un savos turpat 80 gados - stipra, darboties griboša un varoša.

Dzimis 1924. gada 17. janvārī, Jēkabpils rajonā, Bērziešos, Jaunstaltānu mājās.

Plašākai publikai Ēvalds Krūkliņš galvenokārt ir pazīstams kā ilgadējs Saulkrastu sabiedriskā vēstures muzeja vadītājs. Taču viņš ir devis lielu ieguldījumu arī citās Saulkrastu kultūras un sabiedriskās dzīves nozarēs.
Saulkrastos Ēvalds Krūkliņš kopā ar dzīvesbiedri Rasmu ienāca 1957.gadā un aizsāka savas mājas celtniecību. Līdztekus tam audzinot divas meitas. Zinot to, ka Saulkrasti būs viņu īstās mājas, aizsākās ne tikai darba gaitas bet arī aktīva dalība sabiedriskajā dzīvē. Ēvalda pirmā darba vieta Saulkrastos bija zivju fabrikā par saldētavas operatoru, pēc tam pārgāja uz toreizējo siltumnīcu kompleksu pie bijušās bērnu sanatorijas, tad par Saulkrastu vidusskolas saimnieku - direktora D. Raudoviča laikā un arī par rasēšanas skolotāju. Nostrādājot vairāk kā 12 gadus skolā pārgāja uz darbu z/k Zvejnieks radiodarbnīcu. Ē. Krūkliņš ir  ilgus gadus bijis Saulkrastu ciemata deputāts ( toreiz bija 31 deputāts un strādāja bez atalgojuma). Aktīvi darbojās pašdarbībā -  metālkalēju pulciņā, veidoja z/k Zvejnieks sieviešu korim saktas un ķēdes tautas tērpiem, kā arī kala un strādāja ar dzintaru. Kopā ar Rasmu kādu laiku dejoja modernās dejas A. Kļaviņa vadītajā moderno deju pulciņā ciematā un spēlēja teātri bijušajā kultūras namā ,,Kaija" Saulkrastos. Ilgu laiku aktīvi darbojās Sabiedriskajos kārtības sargos. Pēc izglītības Ēvalds krūkliņš ir mežkopis, tāpēc allaž ir piedalījies visos, ar pilsētas sakopšanu un labiekārtošanu saistītajos darbos.

Sadarbībā ar Ņ. Manzurovu, J Sereginu Ēvalds izveidoja Saulkrastu muzeja materiālu klāstu un sabiedriskā kārtā ilgus gadus bija muzeja vadītājs

Pēc ilgu gadu smaga darba tika uzcelta māja, izskolotas meitas Guna un Selga. Guna studēja Liepājas ped. institūtā, strādāja Carnikavas pamatskolā, Saulkrastu bērnudārzā, Saulkrastu vidusskolā par darbmācības skolotāju, tagad turpina darbu Zvejniekciema vidusskolā, ir domes deputāte. Selga-nepabeidzot studiju pilnu kursu LLA , Saulkrastos jau 37 gadus ir sēru ceremoniju vadītāja, kapu pārzine 20 gadus(pārmantoja mammas aizsākto darbu), domes deputāte jau 23 gadus. Abas meitas ir mantojušas arī mīlestību uz mākslu - Guna nu jau 25 gadus vada rokdarbu pulciņu Saulkrastos, Selga jau 27 gadus ir audēju kopas dalībniece.
Lielākās dzīves jubilejas- sudrabkāzas, zelta kāzas un 2011. gada 14. septembrī tiks atzīmēta 60 gadu laulības jubileju. Ir 5 mazbērni un 1 mazmazdēliņš. Ēvalda lielākā aizraušanās viņa 86 gados ir dārzs, aktīva piedalīšanās pilsētas dzīvē un neizmērojams optimisms, pedantiskums un godīgums.

Septembra pirmā nedēļas nogale mūzikas klubā "Katrīnbāde" solās būt aizraujoša.

Lasiet tālāk!

Saulkrasti un to apkārtne plašajā pasaulē jau sen ir pazīstami kā izcila kūrortvieta. Pirmie to atklāja augstdzimuši ļaudis, vēlāk arī inteliģence. Tad tie pārtapa par proletariāta peldvietu. Nu Saulkrastos atpūšas visi. Bet ar to vēl stāsts nebeidzas. Saulkrastu labais vārds ir izskanējis arī dzīvnieku vidū. Pirms vairākiem gadiem skaisto pludmali kāds kuprvalis bija izvēlējies par vietu, kur izbeigt savas vaļa gaitas uz šīs pasaules. Šovasar saņēmām jaunu vēsti - Saulkrastu zvejnieki ir manījuši vēl kādu valim līdzīgu radību plunčājoties mūsu ūdeņos. Varbūt pienāks laiks, kad Saulkrastos atgriezīsies arī mamuti, vai kaut kas tikpat liels un eksotisks.

http://www.delfi.lv/news/national/novadi/saulkrastu-puse-zvejnieki-stasta-par-jura-noverotu-vali.d?id=32985271

http://www.saulkrastiem.lv/index.php/fakti-par-saulkrastiem/84-valis

Saulkrasti šonedēļ ir kļuvuši par džeza mūzikas galvaspilsētu.
http://www.saulkrastijazz.lv/programma/