Laikam ar mani viss nav kārtībā, jo ik pa laikam dodos identitātes meklējumos. Visbiežāk tie skar manu etnisko piederību. Šodien sapinos latviešu literatūras labirintos. Kas ir tā latviskā identitāte, kuru paši latviešu rakstnieki ir mūsos saskatījuši?  Parasti, ja jāraksturo latvietis, piesaucot literāros tēlus, tiek pieminēti Antiņš, kurš tika dēvēts par dumiķīti, jo nedomāja par pašlabumu, bet par Saulcerīti, Sprīdītis, kurš devās pasaulē laimi meklēt, mazs puika ar lielu dūšu, lai savaldītu vējus, glābtu no Lutauša un velna, apkarotu sīkstumu, Dullais Dauka, mazais zinātkārais puika, Cibiņš, kurš nosala aiz pārestības, utt. utjpr.Ceļot šos tēlus uz latviskās identitātes piedestāla, mēs, aizžmieguši acis uz visu pārējo, saucam sevi par mazu, bet dižu, īpašu nāciju. Valsts svētku reizēs, sportisko forumu uzvaras reizēs mēs esam lieli, mēs esam vareni. Bet ikdienā? Ja Antiņš ir latviešu latvietis, tad kas ir Bierns un Lipsts? Ja Cibiņš ir nabaga apspiestais latvju puika, tad kas ir Buņģis? Saulcerīti galu galā nonesa tikai viens vienīgs Antiņš. Un ja Saulcerīte joprojām guļ Stikla kalnā, vai tas nepadara mūs par Bierniem un Lipstiem?

"Laimes zemē sviesta pika" -
nomurmina Mieramika,
"Tauka putra, cūkas kāja,
meitu pilna prieka māja.
Jūgšu ķēvi, siešu zirgu,
aitas vedīšu uz tirgu.
Dabūšu es zelta rubļus,
nebridīšu vairāk dubļus.
Laimes zemē mani gaida." -
Mieramika laimē smaida.
"Štrunts par visām Parex bankām,
visām aizaugušām lankām.
Oligarhi slīkst lai naudā,
politiķi - lētā baudā.
Neesmu taču vēl par vecu,
likšu paunu nu pār plecu.
Anglosakšu Laimes zeme -
paver klēpi, še es nāku!"

Sensacionāla vēsts - Saulkrastos dibinās DzĪKS!!! Pirmajā mirklī man gribējās priekā diet, jo sen nebija manīts, ka Saulkrastos cilvēki spētu saņemties kaut kādam kopīgam ilgtermiņa lieldarbam. Joprojām arī uzskatu, ka ideja ir laba, jo izmainīt kaut ko var tikai darot. Tomēr mani atkal sāka nomākt bažas. Pirmkārt jau dēļ iniciatora Ancāna kunga. Ja nemaldos viņš ir bijis iniciators vairākām lietām, kā piemēram kaut kāda intieliģences kopa, kuru vadīt atteicies, PiSa, kuras vadonis viņš nav, jo nav arī biedrs. Protams, vajag jau būt kādam, kas izkustina ūdeni un parauj masas, bet tad ir arī jāuzņemas atbildība un jānoved lieta līdz galam. Daudzi ir gatavi sekot harismātiskiem vadoņiem. Ja tos uzrunā, tie seko. Aizvest pūli līdz kādam punktam, pat ne aizvest, bet tikai pasaukt, un tad pateikt - tālāk paši, man šķiet bezatbildīgi no vadoņa puses. Tādi drīzāk vadātāja gājieni.
Otrs jautājums, kas man likās svarīgs - vai potenciālie dibinātāji ir apsvēruši visus "par" un "pret". Protams, arguments par neskaidro apsaimniekošanas naudas izlietojumu ir liels un būtisks jautājums. Tomēr, cik esmu dzirdējis, sāpīgākais ir apkures jautājums. Tāpēc ir jānoskaidro, vai topošais DzĪKS būs spējīgs šos jautājumus risināt un kā? SKS ir siltumpiegādes monopols. Kādas ir alternatīvas? Autonomā apkure? OK. Bet par kādu naudu? Lai ierīkotu apkures sistēmu, būs nepieciešami līdzekļi. Kur tos ņemt? Šajos ekonomiskajos apstākļos, vai bankas dos kredītus tāpat vien? Pret ķīlu? Daži savus dzīvokļus nevarēs vairs ieķīlāt, citi - nobīsies. Prasīt pašvaldībai? Uz kāda pamata? SKS šos jautājumus varēja risināt kā pašvaldības uzņēmums - proti, prasīt īpašniekam investīcijas. Pastāv vēl iespēja, ka uzrodas uzņēmums X, kas par saviem līdzekļiem ierīko apkuri, bet vai tā maz būs lētāka.
Bet tas jau ir tikai viens aspekts. Ak, jā - vēl jau jāņem vērā, ka arī DzĪKSam būs nepieciešamība pēc grāmatvedības un vadības (īpaši tad, ja apvienosies vairākas mājas), kas arī būs izdevumi.
Bet var jau būt, ka galvenais nav kaut kāds līdzekļu ietaupījums iedzīvotāju maciņos, bet apziņa, ka esam brīvi un paši nosakam savu likteni. Latviskā dziņa pēc brīvības mēdz parādīties ne tikai barikādēs un rokās sadošanās brīžos, bet arī pat tādās sadzīviskās lietās kā komunālā saimniecība.

No 12 līdz 14.februārim, Igaunijas tūrisma izstādē TOUREST, Saulkrasti kopā ar Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novadiem stendā „Ziemeļvidzemes piekraste” prezentēja Saulkrastu novada tūrisma piedāvājumu. Stendā Saulkrastus pārstāvēja Saulkrastu Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Gita Memmēna.

Read more

lūgums sivēniem par lietu -
netīk viena virtuālā vieta.
kaut tas nava jūsu gaumē,
lūdzu laidiet rakstu straumē.

No 5.-7. februārim, tūrisma izstādē „Balttour 2010” pirmo reiz kopīgi piedalījās Saulkrastu, Alojas, Limbažu un Salacgrīvas novadu Tūrisma informācijas centri (TIC) un vietējie uzņēmēji, lai interesentiem piedāvātu idejas brīvā laika pavadīšanai Rīgas tuvumā un Vidzemes piekrastē.
Read more

Gribēju rakstīt - Dievs ir miris. Tomēr attapos, ka droši to apgalvot nevaru. Ir jau vēl cilveki, kuri iet Baznīcā. Tomēr vērojot tendences nu jau 21.gadsimtā, jāsecina, ka kristiešu Dievs vairs tā īsti nerullē. Viņš ir kļuvis garlaicīgs, nemoderns, pārāk prasīgs. Apjēgt kristīgo ticību nav iespējams izlasot kādu vilcienā rokās iespiestu bukletiņu. Arī Bībeles izraušana pāris nedēļās vēl nesniedz nojēgumu. Turpretī ir virkne jaunu mācību, kas neuzbāžas Tev ar nopietnām studijām - zināšanas atnākšot pašas kaut kad, bet bonusus jau saņemsi rīt. Neskatoties uz to, ka kristīgā ticība vēl joprojām ir daudzskaitlīgākā ticīgo ziņā, diez vai to var nosaukt par populārāko. Kabalas mācība un scientoloģija pateicoties saviem zvaigžņotajiem sekotājiem biežāk tiek pieminētas presē, radio, TV un internetā. Mūsdienu cilvēkam kristīgā mācība arī nepiestāv - tā paģēr zināmu pakļautību. Tagad arī ticības jautājumos ir vērojama lielveikalu šopinga tradīcija - cilvēks no visām piedāvātajām reliģijām, sektām un mācībām paņem to, kas viņam nepieciešams, netīkamos nosacījumus atmetot. Kuram tad galu galā vajag grēksūdzi, gaļas neēšanu, gavēšanu un visas citas reliģijās sastopamās mocības.
Mūsdienu cilvēkam vajag kaut ko līdzīgu antīkajām reliģijām. Viss skaidrs un vienkāršs. Ir plejāde ar dažādiem dieviem un dieviņiem, katram ir sava atbildības sfēra, nav ilgi apgūstamu mācību, attiecības ar dieviem lietišķas. Hmmm... ar prāmi jādodas uz Zviedriju - jānokauj trusis jūras dievam, lai jūra mierīga; kaimiņiene nopirkusi jaunu kleitu, jānokauj gailis skaistuma dievei, lai padara resnu utt. Tīrākais bizness. Galvenais būt ar dieviem pa labam - upuris tam, upuris šim. Vienīgā ķēpa, ej nu tagad saproti, vai par interneta pieslēgumu un digitālo TV kasti jāprasa Hermejam vai jārada kāds cits dievs; kurš no viņiem atbildēs par Lieldienu depozītu un kurš par automašīnas līzingu; kuram izlūgties, lai pārbīda aizsargājamos biotopus un kuram, lai neatsaka Greencard? Un vai mākslīgā niere joprojām ir Asklēpija sfēra?

Pienācis 2010. Tīģera gads, kas noteikti pavērs daudz jaunu piedzīvojumu un jaunas izjūtas visiem, kas to vēlas. Tamdēļ peintbola klubs „Bušas”, Latvijas peintbola klubs, ar Latvijas skolēnu sporta federācijas atbalstu turpina rīkot Latvijas mēroga skolēnu peintbola turnīru, kas kā ierasts notiks aprīļa sākumā – 10 aprīlis. Kā jau sezonai sākoties, atlases kārtas turnīrs notiks Saulkrastos, peintbola kluba „Bušas”, bet fināls Latvijas peintbola klubā – Rīgā. Pilnīgi visa informācija tiks pastāvīgi atjaunota un izlikta mājas lapās www.busas.lv, www.citypaintball.lv, kā arī mediju interneta vietnēs.

Pagājušā gada dalībnieku skolas un īsa notikuma gaita.
·    Jūrmalas Pumpura vidusskola
·    Rīgas 60. Vidusskola
·    Siguldas 2. Vidusskola
·    Rīgas 49. Vidusskola
·    Rīgas Būvamatniecības vidusskola
·    Rīgas 1. Ģimnāzija
·    Rīgas 99. Vidusskola

Šīs ir skolas, kas pierādīja, ka var sacensties ne tikai ikgadējos skolas turnīros un sacensībās, bet arī pamēģināt ko ekstrēmāku. Peintbola turnīrā katram dalībniekam jāspēj ātri un operatīvi sadarboties ar saviem komandas biedriem un reaģēt uz katru spēles momentu. Turnīrā komandas radīja taktiku, lai pēc iespējas viltīgāk pieveiktu komandas, jo katra spēle izcēlās ar savdabīgiem momentiem, ko bija interesanti vērot ne tikai spēles tiesnešiem, bet arī skatītājiem, kas ieradās līdzi spēlētājiem. Pieveicot atlases un fināla kārtas, turnīrā uzvarēja – Rīgas 60. Vidusskola, kuras kapteinis ir Vadims Karnigins; 2. Vieta – Rīgas Būvamatniecības vidusskolai, ar komandas kapteini, Elans Strogonovs; 3. Vieta – Rīgas 49. Vidusskolai.
Šogad mums būs iespēja pavērot vai Rīgas 60. Vidusskola spēs noturēt savu titulu vai tas tiks nodots kādai CITAI skolai, kurai ? To mēs redzēsim aprīlī J. Turnīram iespēja gatavoties jau laikus, jo ikgadu par to izziņojam janvārī, tāpēc skolas, kas nopietni vēlas pretendēt uz godalgotu titulu, ir laiks lai iekustinātu prasmes.

Skolām piesakoties vajadzētu iepazīties, ņemt vērā:

1. Drošības noteikumiem, kas tiks izvietoti organizatoru mājas lapās
2. No katras skolas izveidot vairākas komandas, lai skolai būtu augstāka varbūtība uzvarēt turnīrā.
3.Reģistrācijas kārtību (laicīgi jāatsūta reģistrācijas anketa p.k. „Bušas” vai Kr. Valdemāra peintbola veikalā. )
4. Šaja turnīrā drīkst piedalīties tikai Skolēni, kas pārstāv savu skolu (būs jāuzrāda apliecības )
5.Komandas sastāva ( 5 spēlētāji), jau laikus jāizvirza komunikabls komandas kapteinis.
6.Ja skolas komanda nav priekšzināšanas par šo sporta veidu, sazināties ar prasmīgiem instruktoriem uz e-pasta adresi info@busas.lv, www.busas.lv, sniegsim konsultācijas un turnīrā izklāstu.
7.Nolikt ērtus apavus, ar kuriem varētu piedalīties turnīrā, jo apavus mēs neizsniedzam.
8.Piedāvāt klases biedriem atbalstīt, ka ne ar dalību tad ar klātbūtni.
9.Morāli noskaņoties labi pavadīt vienu no sestdienām ! J
Ja potenciālajiem dalībniekiem rodas jautājumi par šo turnīru vai tā gaitu, tad sekojiet līdzi jaunākai informācijai mūsu mājas lapās vai rakstiet. Nākamajā rakstā izklāstīsim sīkāku turnīra gaitu un uzdevuma principus, kā arī atgādināsim par drošības noteikumiem un precīzākiem dalības laikiem.

Paldies un uz tikšanos LSPT.