Gribēju rakstīt - Dievs ir miris. Tomēr attapos, ka droši to apgalvot nevaru. Ir jau vēl cilveki, kuri iet Baznīcā. Tomēr vērojot tendences nu jau 21.gadsimtā, jāsecina, ka kristiešu Dievs vairs tā īsti nerullē. Viņš ir kļuvis garlaicīgs, nemoderns, pārāk prasīgs. Apjēgt kristīgo ticību nav iespējams izlasot kādu vilcienā rokās iespiestu bukletiņu. Arī Bībeles izraušana pāris nedēļās vēl nesniedz nojēgumu. Turpretī ir virkne jaunu mācību, kas neuzbāžas Tev ar nopietnām studijām - zināšanas atnākšot pašas kaut kad, bet bonusus jau saņemsi rīt. Neskatoties uz to, ka kristīgā ticība vēl joprojām ir daudzskaitlīgākā ticīgo ziņā, diez vai to var nosaukt par populārāko. Kabalas mācība un scientoloģija pateicoties saviem zvaigžņotajiem sekotājiem biežāk tiek pieminētas presē, radio, TV un internetā. Mūsdienu cilvēkam kristīgā mācība arī nepiestāv - tā paģēr zināmu pakļautību. Tagad arī ticības jautājumos ir vērojama lielveikalu šopinga tradīcija - cilvēks no visām piedāvātajām reliģijām, sektām un mācībām paņem to, kas viņam nepieciešams, netīkamos nosacījumus atmetot. Kuram tad galu galā vajag grēksūdzi, gaļas neēšanu, gavēšanu un visas citas reliģijās sastopamās mocības.
Mūsdienu cilvēkam vajag kaut ko līdzīgu antīkajām reliģijām. Viss skaidrs un vienkāršs. Ir plejāde ar dažādiem dieviem un dieviņiem, katram ir sava atbildības sfēra, nav ilgi apgūstamu mācību, attiecības ar dieviem lietišķas. Hmmm... ar prāmi jādodas uz Zviedriju - jānokauj trusis jūras dievam, lai jūra mierīga; kaimiņiene nopirkusi jaunu kleitu, jānokauj gailis skaistuma dievei, lai padara resnu utt. Tīrākais bizness. Galvenais būt ar dieviem pa labam - upuris tam, upuris šim. Vienīgā ķēpa, ej nu tagad saproti, vai par interneta pieslēgumu un digitālo TV kasti jāprasa Hermejam vai jārada kāds cits dievs; kurš no viņiem atbildēs par Lieldienu depozītu un kurš par automašīnas līzingu; kuram izlūgties, lai pārbīda aizsargājamos biotopus un kuram, lai neatsaka Greencard? Un vai mākslīgā niere joprojām ir Asklēpija sfēra?