Vakarā mazliet aizpīpējos un pārdomu virpuļi pārņēma manu talantīgo galvu. Jau kādu laiciņu jūtu, ka sūdīgi dzīvojas. Protams, ka redzēju, dzirdēju, lasīju visādos mēdijos par krīzi. Bet, kā jau normāli ļaudis, ņēmu to nopietni tikai tad, kad pašam jāsāk savilkt jostu ciešāk. Kaut kā dikti nelāgi šobrīd laika līnija sagriezusies. Tā nu es sēdēju un prātoju – ja reiz man piemīt spējas ceļot laikā, varbūt vajadzētu doties atpakaļ un, nevis kā parasti, nodoties trakām vēsturiskām izklaidēm un uzdzīvei, bet mēģināt pamainīt vēsturi savās interesēs, izdarīt ko tādu, kas novērstu manu un manas tautas nožēlojamo stāvokli.

Prātoju, ko darīt, uz kuru laikmetu doties, cik globāli mainīt visus notikumus. Kur laikā un telpā ir tas lūzuma punkts, nelaimju cēlonis, visu kreņķu iedīglis? Iedomājos, ka varbūt vajadzētu doties gadus 20 tālā pagātnē, savaldzināt un aizvilināt prom no Saulkrastiem vienu jaunu un pārmēru enerģisku žurnālisti – režisori - tautfrontieti. Taču, ja tas arī daudziem saulkrastniekiem šobrīd padarītu dzīvi labāku, manas problēmas atrisinātas netiktu. Turklāt doma par viņas savaldzināšanu likās baisa. Varbūt doties vēl mazliet tālākā pagātnē un vienu, tad vēl nebārdainu vīru, pierunāt pievērsties bundzinieka, nevis politiķa karjerai. Tomēr visdrīzāk ne jau kāds viens konkrēts cilvēks ir salaidis dēlī visu ekonomiku, kultūru, izglītību un visu pārējo. Un vispār, vaina laikam nav mūsu valstī un pat ne tuvākajā pagātnē.

Tā nu es domāju un domāju visu vakaru, kurp doties, lai padarītu savu un līdzcilvēku dzīves labākas. Kalu plānus kā novērst oktobra sociālistisko revolūciju, kā paglābt Romu no barbariem, kā pārliecināt pērtiķus nekāpt lejā no kokiem un palikt par cilvēkiem, pārtraukt dinozauru izmiršanu un vispār nelaist dzīvību ārā no okeāna.

Visādi izdomājos, bet tā arī nekur neaizceļoju. Neba jau tāpēc, ka nezināju uz kurieni. Kā jau vidējais latvietis nolēmu : ai, ko nu es, gan jau arī bez manis varoņi atradīsies, kas vēstures gaitu pamainīs. Bet ja nepamainīs, arī labi, dzīvosim kā ir. Izpīpēju pīpi un aizgāju gulēt. Gan jau rīt paceļošu laikā, bet, lai labi pavadītu laiku, nevis glābtu pasauli. Man pat ir plāns satikt Pēteri I, kad viņš brauks cauri Saulkrastiem un iemest ar caru pa mēriņam. Pastāstīšu arī jums, ja būs jautri gājis.

Timecop